|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Hipnoze | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (20)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es klausos tevī, kā simfonijā.
Ar baudu tveru katru skaņu,
Katru žestu, katru vaibstu.
Un lēni slīkstu eiforijā,
Līdz beidzot gaistu.
Te pēkšņi jūtos, kā sapņotavā,
Kur notikumi, plauktos krauti,
Rāmi savu kārtu gaidīs.
Es, attīrīts no gribas savas,
Tur stāvu laimīgs.
Tik nevainīga, kā jaundzimušam,
Mīt manī tagad, zemapziņa.
Notikums jau plauktā uziets,
Kas jāizdzīvo būs man pašam,
Pēc klikšķa, aiziet.
Tad atkal klikšķis un atkal mostos.
Tik nu jau možs un spēku pildīts.
Vai šim klikšķim burvju vara...
Bet varbūt vara tavos vaibstos...
Teic, kā to dara?
Tu sāc man stāstīt, es atkal miegu.
Un atkal esmu tavā varā.
Kā lai noklausos līdz galam,
Šo tavu stāstu, smagi vieglo?
Jau atkal garām...
(04.12.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1013
Kopā:6713831
|
| |
| |
|
Autori
