|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Klusuma stāsts | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es klausos šo klusumu dziļu, kā nāvi.
Vējš neķemmē priedes un jūra ir rāma.
Es dzirdu, tu kaut kur aiz apvāršņa stāvi.
Viena stāvi, par mani tur domādama.
Es dzirdu šīs domas tik skaidri, kā zvanu,
Kas baznīcā iezvanās, saucot uz mesi.
Un jūtu, kā sadzirdi klusumu manu,
Ar nopūtu izdvesto: ''Kur gan tu esi?''
Tavs klusums man stāsta par noieto dienu,
Par sniegu, ko debesis matos tev sēja.
Par to, cik bez manis tu sajuties viena.
Kā klusumu manu tu sadzirdēt spēji.
Vien pastiepju roku un tavējo jūtu.
Bet aizverot acis, jau sakļaujos skūpstam.
Tās neveru vaļā, jo zaudēta būtu
Tad saldenā garša no tavējām lūpām.
Es dzirdu, kā klusumā sajūti mani.
Šīs degošās lūpas un kaislīgo glāstu.
Ar aizvērtām acīm to pašu tu dari,
Un nevēlies izbeigt šo klusuma stāstu.
(06.12.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4274
Kopā:7374633
|
| |
| |
|
Autori
