|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Klusuma stāsts | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es klausos šo klusumu dziļu, kā nāvi.
Vējš neķemmē priedes un jūra ir rāma.
Es dzirdu, tu kaut kur aiz apvāršņa stāvi.
Viena stāvi, par mani tur domādama.
Es dzirdu šīs domas tik skaidri, kā zvanu,
Kas baznīcā iezvanās, saucot uz mesi.
Un jūtu, kā sadzirdi klusumu manu,
Ar nopūtu izdvesto: ''Kur gan tu esi?''
Tavs klusums man stāsta par noieto dienu,
Par sniegu, ko debesis matos tev sēja.
Par to, cik bez manis tu sajuties viena.
Kā klusumu manu tu sadzirdēt spēji.
Vien pastiepju roku un tavējo jūtu.
Bet aizverot acis, jau sakļaujos skūpstam.
Tās neveru vaļā, jo zaudēta būtu
Tad saldenā garša no tavējām lūpām.
Es dzirdu, kā klusumā sajūti mani.
Šīs degošās lūpas un kaislīgo glāstu.
Ar aizvērtām acīm to pašu tu dari,
Un nevēlies izbeigt šo klusuma stāstu.
(06.12.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
