|
|
|
|
|
|
|
| | Ceļš | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Met pilsēta pēdējo atblāzmu ceļos,
Kurus ar steidzīgiem soļiem Tu min,
No bijušās jaunības atmiņu krastiem
Dzīve sev pusnaktī mūžību tin.
Jau saplaisā taciņas vasarā ietās,
Ozolam zari no smaguma lūzt,
Smeldz dvēselē rūgtuma salstošie vārdi,
Stunda pēc stundas kā snieglapas kūst.
Caur tumsnējiem kāpieniem augšup un lejup
Debesu lidojums liesmojot dūc,
Aug spārnotas domgaitas, salūztot sapņos,
Un kārtējais solis kļūst bezgala grūts.
Kā izslāpis atvars Tu ikdienu smelies,
Piemirstot straumi, kas nerimstot plūst,
Zem kājām līst lietus, bet debesīs raugies,
Kur svelmainā klaidā rīts nedzimis žūst.
Tev izvēle dota starp šalcošām druvām
Un svīri, kam zeme kā ledus lauks šķiet,
Vēl nav Tevī iesnidzis putenis baltais -
Varbūt laiks tālāk caur var'vīksni iet? (09.12.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1411
Kopā:6153067
|
|
|
|