|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ziemas sapnis | | Ievietojis: Jans Ikes |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ar šo dzejoli gribu jums sirdīs ienest ziemas noskaņu.
Ap pusnakti laiks
Jau tavas pēdas sniegā dzēš,
Bet tu jau guli
Aiz sevis atstājot ēnas.
Bet es savas domas tavā virzienā sūtu,
Pa mākoņu pastu, lai nekavē laiku.
Ik mirklis, pavadīts starp sapņiem taviem,
Kā puse mirkļa, esot blakus tev.
Es ceru tavos sapņos jaukties,
Griezt pasauli tev otrādi.
Lai nezini, kur ej, kur biji.
Tik to, ka esi te, kur snieg.
Tavu silto smaidu gaidu,
Draisku liesmu deju vaigos.
Piemiedz aci, garām ejot,
Dod mīlestībai iespēju, kaut vai vienu.
2010
(14.12.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
