|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kur tavi meli ej...! | Autors - Eiforija - Aleksandrs Kaija
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pazuda sapēs uz ielām,,ar vēju
Kā pazūd rudenīgās lapas..
Tik vējš plēsa rāvienos,,kā skuķe
Ieķēries nepratībā kvēlā..
Un es ļāvos neticēdams..
Ka pa sirdi karstu piķi lies
Nu sēzu kailu galvu virtuvē
Bet sirdī darvas rūgtums
Pēc Melainās darvas rūsas
Pat acīm nav vaļas
Vien smaga galva rokās janotur
Viens rīts,viena elpa
Es ticu,,ievelkot gaisu
Būs vel rītdienai sviests
Lai sirdī manā atmieksķētu
To melu klāto jumtu zeltu
To nelabo,melno novakari
Kad paguris sēžu tavā priekšā
Un vārdi rīklē dziest..
(29.12.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1840
Kopā:6422613
|
| |
| |
|
Autori
