|
|
|
|
|
|
|
| | Nakts | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Garām logiem slīd stabi un pieturas,
Dzelzceļstacijas, kalni, un ieplakas.
Vagons piesmēķēts mani caur nakti ved.
Nieks vien mūžībai ir mūsu šķiršanās,
Bezgalībai kaut attālums līdzinās,
Tomēr spēku man pietrūkst to ietekmēt.
Laiks ir saraustīts tūkstošu dzīparos -
Sajūtās, priekšnojautās un slēdzienos.
Visi cēloņi, sekas kuriem esi tu.
No vistuvākām reālām pagātnēm
Un no nejaušu muļķību dzirkstelēm,
Līdz pat tukšuma ēnai uz bezgalību.
Neliec naktij šai pārvērsties mūžībā.
Lūdzu parādies nākamā pieturā.
Vienai tev šajā vēsajā naktī dzīvoju.
Tikai tu manā zudušā dvēselē,
Starp šīm visām sagrautām pasaulēm,
Dod man cerību, siltumu, mājīgumu.
Bet tavs telefons, signālu nesasniegts.
Atkal viena tu paliec, vai nepaliec.
Un es jūtu šo nakti, tik nebeidzamu... (30.12.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1126
Kopā:6136523
|
|
|
|