|
|
 |
|
|
|
|
| | Arčibalds un velns | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tad, kad ellē notiek tuss,
Arčibalds guļ rāms un kluss,
Tikai sapnis nav tam svaigs,
Jo nav īstais guļamlaiks.
Mostoties viņš purpinās:
„Murgs šis dienām turpinās.
Velns uz āža kājas lec,
Krūtīs kūleņo un rēc...”
Arčibaldam acis kvēl –
Cik pēc skaita jāmirst vēl?
Velns tik noņurd: „Reižu daudz.
Mums tev viskijs jāuzsauc!”
Arčibalds kliedz: „Esmu mazs!
Vai tev bārā būtu kvass?”
„Kļūda šī tev maksās daudz”
Velns no pakrūtes tam sauc.
„Domā, sīkais, mazulīt,
Mūs ar kvasu sasildīt?
Zudīs gribasspēks un spīts,
Rīts kad atnāks piedzirdīts...”
„Sapnis būs man svaigs un jauks.
Lūdzu, netraucē vairs, draugs,
Bet, ja ellē notiek tuss,
Atsūti man... kebabus.” (31.12.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|