|
|
|
|
|
|
|
| | Pelnu noskūpstītā | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pelnu noskūpstītā sejā izdzisušais ugunskurs,
Atmiņu un liesmu vējā nesapņotu sapni bur.
Daudz par vēlu, pelnrušķīte, Jāņu naktī līgot nāc –
Aplami ar vārdu spītēt, vārds kad pelnos novazāts.
Leduspuķe debess rūtī klusi asiņojot zied,
Naktstauriņi akmens krūtīs tavu skumjo dainu dzied.
Sapnī redzot dzīvu sauli, mīlestību prāts tavs lūdz –
Iekams izbalo tās kauli, gaišo bēdu jāizsūdz...
Zili lauki, tāli ceļi, sniegs tik dziļš, ka neizbrist –
Trešā paaudzē jau meļi patiesību nepazīst.
Ne tev manis ne man tevis, māns un viltus, sapnis šis.
Kas mums vientulību devis? Kāpēc sarežģīts it viss?
Dzimto pelnrušķīšu matos smaržas sirmums triecas zagt.
Kāpšu lielos, greizos ratos, braukšu rītam aku rakt –
Padzeries un mīli vējā, vēja princis blakām silts.
Smiesimies kā kādreiz smējām, īstums nebija kad vilts... (03.01.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1284
Kopā:6142055
|
|
|
|