|
|
|
|
|
|
|
| | Rītausmā | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Salst mēness rītausmā blāvajā
Un nezina pāri kā tikt
Tai dienai, kas pusceļā nestājas,
Tai dienai, kam lilijas sirds.
Raud zvaigzne apvārsnī sārtajā
Un gaida, kad nāksies tai krist,
Jo kaut kur aiz pakalniem tālajiem
Pēc brīnuma ilgojas rīts.
Ir zemē tā vienkārši iekārtots -
Kad kādam par daudz, citam trūkst,
Šķiet, liktenis savādi apvārdots,
Lai katram ir iespēja just.
Es zinu - rīt saulstari izkrāsos
To rozi, kas aukstumu lūdz,
Zieds izkusīs logrūtī lāsajā,
Un rasoti pilieni žūs.
Un tikmēr aiz pakrēslas klusiņām
Kāds zirneklis tīklu sev vīs,
Vien nojaušot ikdienas gājumos
Tos brīžus, kad ezeri līst.
Un tādēļ es stāvēšu rītausmā,
Kad pienenes vainagus vīs,
Un gaidīšu mirkļus tos nākamos,
Kas skanošās sniegpārslās stīdz. (14.01.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...Chilla (viesis) (20.06.2024, 20:37)es arī te esmu pēc daudzu gadu pauzes! labprāt atsāktu rakstīt dzeju un vēl ataunotu kontaktu ar radošajiem! ;)
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|