|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Lauku ainiņa | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Te pēc krāpšanas vai plosta,
Vai pēc ilgas slapstīšanās,
Raugās manī, kā uz postu,
Mana sieva uzticamā.
Truli izkāries no traķa,
Sejā atdarinot sfinksu,
Dzirdu aurojam es kaķi,
Vai nu Mailo, vai nu Princu.
Sev no bačoka es smeļu
Pilnu trauku, līdz pat krajiem.
Un no vienas glāzes dzeru,
Gan par naidniekiem, gan saviem.
Kaut kā kaķis klusāks kļuvis.
Varbūt notis nevar celti.
Labprāt būtu līdzi rāvis,
Ja vien dziedātu par velti.
Vai no labās, vai no kreisās,
Es nekā vairs neaptveru.
Stāvēj trauks, kur pelnus kaisa.
Nez kur nu lai pelnus beru?!
Dauzu voblu es pret pakšiem,
Lai tai vieglāk novilkt ādu.
Ādu pametu es kaķiem,
Ja tik velli ēdīs tādu...
Eh, cik labi atkal mājās!
Saucu es, jau kuro reizi.
Kamēr sieva nikni rājās
Un uz mani skatās greizi.
------------------------------------------
Gan pēc krāpšanas vai plosta,
Gan pēc ilgas slapstīšanās,
Nākšu šurp, kur mana osta,
Vienmēr alkstot piedošanas.
(17.01.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
