|
|
|
|
|
|
|
| | Eņģelis | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (10) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Turpinot kustēties greizi, bez taktsmēra dejot.
Cenšoties paspert kaut soli uz priekšu, lai ietu.
Iemesls uzrodas jauns, tagad varam mēs beidzot
Paņemt un sākt jaunas dzīves, ar nākamo rītu.
Lai pusei dzīves momentos pateikt un saprast,
Kļūstot par labāko laiku, kas bijis viens otram,
Nespējām pašus īstākos vārdus mēs atrast.
Klusējām cieši par mīlu un pārējām jūtām.
Debesis bija tik tumšas un zvaigznāji spoži.
Likās, ka dzirdējām visumā dziedošas balsis.
Tobrīd mums šķita, ka nebeigsies burvīgie brīži.
Tomēr viss zuda, kā zīmējums liedaga smiltīs.
Atkal jau spārnus tik nesaredzamus un baltus,
Eņģelis mans, sev aiz muguras rūpīgi kārtos.
Noguris tas sildot sirdis, kas atkal kļūst saltas,
Atmetīs visam ar roku un nozudīs vārtos. (21.01.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1834
Kopā:6422607
|
|
|
|