|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nāve | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņa atnāks pēc tevis un aicinās līdzi.
Tavu sirdi tā paņems un dvēseli arī.
Vēl tik solis, pār likteņa nosprausto jūdzi.
Ceļš uz turieni ved, tu tā galā nu stāvi.
Un kad atslābs jau roka un dzirde kļūs asa,
Tev būs atlicis dzīvot vēl minūtes daļa.
Izzūd draudzenes, draugi un raudošā masa.
Tagad vārdi jebkuri ir tikai vien skaņa.
Pēkšņi visam ap tevi ir zudusi jēga.
Stājas domas, kā strupceļā iedzīti zvēri.
Tā, kas ieradās tikko, lai aizvestu rēgu,
Nu jau mierīgi vārtus uz tuneli vēra.
Tajā brīdī viss izirs, kā dūmaku vāli,
Jo tai dziļi vienalga, kāds bijis tu esi.
Kļuvis pilnīgi skaidrs, ka nu jau par vēlu
Meklēt atbildi tam, ko man vaicāji nesen.
Pārāk vēlu, jo redzu, ir aizgājis cilvēks.
Kaut joprojām tā pati ir zvaigžņotā debess.
Kaut joprojām tas pats, sārti muļķīgais saullēkts.
Tikai tev jau vienalga, jo tevis vairs nebūs.
(25.01.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2181
Kopā:7397648
|
| |
| |
|
Autori
