|
|
|
|
|
|
|
| | Nāve | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņa atnāks pēc tevis un aicinās līdzi.
Tavu sirdi tā paņems un dvēseli arī.
Vēl tik solis, pār likteņa nosprausto jūdzi.
Ceļš uz turieni ved, tu tā galā nu stāvi.
Un kad atslābs jau roka un dzirde kļūs asa,
Tev būs atlicis dzīvot vēl minūtes daļa.
Izzūd draudzenes, draugi un raudošā masa.
Tagad vārdi jebkuri ir tikai vien skaņa.
Pēkšņi visam ap tevi ir zudusi jēga.
Stājas domas, kā strupceļā iedzīti zvēri.
Tā, kas ieradās tikko, lai aizvestu rēgu,
Nu jau mierīgi vārtus uz tuneli vēra.
Tajā brīdī viss izirs, kā dūmaku vāli,
Jo tai dziļi vienalga, kāds bijis tu esi.
Kļuvis pilnīgi skaidrs, ka nu jau par vēlu
Meklēt atbildi tam, ko man vaicāji nesen.
Pārāk vēlu, jo redzu, ir aizgājis cilvēks.
Kaut joprojām tā pati ir zvaigžņotā debess.
Kaut joprojām tas pats, sārti muļķīgais saullēkts.
Tikai tev jau vienalga, jo tevis vairs nebūs. (25.01.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1847
Kopā:6422620
|
|
|
|