|
|
 |
|
|
|
|
| | Kopā ar sevi | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es zīmēju uz loga tavu acu smalkās līnijas.
Es nemākulīgs spēlēju uz aplupušas notekas.
Es uzbūvēju māju tev, no sērkociņu kārbiņām.
Es lidoju virs Parīzes, ar rokām griestus noglāstām.
Es zīmēju uz loga un es skatos sienās rievainās.
Es atstāju uz putekļiem, jau uzrakstītas poēmas.
Es izkrāsoju negaisu, es lidinājos debesīs.
Ak, Dievs, varbūt es esmu tikai mazliet prātā sajucis!
Kāpēc ir laimes asaras, kāpēc ir bēdu asaras?
Kā jūra, bēdas viļņojas, kā strautiņš, laime aizsteidzas.
Es zīmēju uz loga, pats ar sevi skaļi strīdos tā.
Ja taisnība ir vīnā, tad par to ik reiz ir jāmaksā.
Guļ dzeguzīte pulkstenī, vai agrs rīts, vai vakars jau.
Priekš laika gaitas bremzes nav, uz rokām spārni neizaug.
Mans laimes strautiņš izkaltis ir, kaut kur dziļi tuksnesī.
Viens esmu savā dzīvoklī, kur griesti ir virs debesīm... (26.01.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|