|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Izolētībā | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Trīs pakāpieni vēl, bet kāja slīd,
Un izolētībā es atpakaļ.
Tur tava gaisma vientulībā spīd,
Un laikmets tavu garu nesamaļ.
Tai vientulībā mirstam kopā mēs,
Kaut satikušies neesam nemaz.
Tev nevajag neko no pasaules,
Kas svešās sejās gudra izliekas.
Tu esi viena daudzos cietumos
Un nezini, ka blakus esmu tev.
Tik oranža dziest saule rietumos –
To komplektā ar tevi gribu sev.
Trīs pakāpieni vēl līdz klusumam,
Kur ievainotām sirdīm kopā mist.
Mēs skaļi, skaļi kliegsim ausī tam:
„Kāpt vieglāk divatā un nenokrist.”
(27.01.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
