|
|
|
|
|
|
|
| | Viss jau sen ir pasacīts | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dziesma.
Lai saldi meli tālāk zib un skan –
Šī sabradātā sirds, tā pieder man.
Un, lai cik sūra patiesība šķiet,
Tai līdzās purvus brist un ceļus iet.
Viss jau sen ir pasacīts, atkārtot nav jēgas.
Vakardienu kopijas nākamības rītos.
Nesadegs un nesapūs vārds zem pelnu segas,
Datorplauktos noglabāts skan, lai atvadītos.
Nekad, nekad no jauna nepiedzimt,
Vien vecās domās sapinoties ļimt.
Kur tagad meitene, kas kroņus vij,
Kad pļavai pāri vakars gaismu mij ? (01.02.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1214
Kopā:6141985
|
|
|
|