|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vēstule pavasarī | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Rakstu Tev vēstuli šodien
uz balta ceriņa zieda,
par zīmuli - rudzu asns
no gaišas aprīļa dienas.
Burti jau pārplūst pāri,
kā strautiņš pret sauli dodas,
bet rindas viena pie otras
no jauna vēl rodas un rodas.
Kā purenes vēstulē iezied
sapņi, domas un ilgas,
mazliet no brūnākās zemes,
mazliet no debesu zilgmes.
Kad nolūzīs rudzu asns
vai pietrūks ziedu, kur rakstīt,
ar baltu pieneņu tinti
es zīmēšu avotu acīs.
Tikai tie neaizsalst ziemās
un saglabā pavasari,
lai vienmēr gaidītu ciemos
kaut ko, kas nepasacīts.
(02.02.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1637
Kopā:6997812
|
| |
| |
|
Autori
