|
|
|
|
|
|
|
| | Atvadoties! | | Ievietojis: Apine | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tas smaids ir noliegums
Vai mazs pārsteigums?
Un,varbūt, laipni atvadoties atgrūd,
Jo vēlies mierā pabūt!?!
Tas skatiens novērsošais tavs,
It kā bail,ka patiesība skaus.
Skatoties citu sejās
Bēgošs smaids no tavas sejas veļas.
Tas pavirši vērstais vārds
Izklausās tik nejauki gards,
Bet neliecies skarts,
Jo vainīgs vien pats...!
Tas noslēpums mūsu,
Beidz melus aplikt ar rūsu,
Kas bijis,tas bijis,
Bet neizliecies muļķis!
LĪGA APINE (12.02.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1230
Kopā:6061555
|
|
|
|