|
|
|
|
|
|
|
| | Vecpuiša blūzs | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad aiziesi tālu un atstāsi mani,
Es iedzeršu vīnu, un ap sirdi kļūs labi.
Tad ievilkšu dūmu, to gredzenos pūšot.
Cik burvīgi reizēm ir kā vecpuisim dzīvot!
Man vienam būs mājas un gulta būs mana.
Es bārstīdams pelnus, laiski vārtīšos tajā.
Būs uzspļaut uz visu, ko atstāji ejot.
Cik burvīgi reizēm ir kā vecpuisim dzīvot!
Nāks dzērāji draugi, nāks uzklausīt zaimus.
Bet ieraudzīs vīru, apreibušu no laimes.
Mēs sāksim par tevi, šo dziesmiņu dungot.
Cik burvīgi reizēm ir kā vecpuisim dzīvot!
Un tavējās mantas sāks izbrīvēt rūmi.
Tās pomādes, smaržas, visas gaisīs kā dūmi.
Ar draugiem pa ielām es nebeigšu klejot.
Cik burvīgi reizēm ir kā vecpuisim dzīvot!
Kad projām no manis tu iesi uz mūžu,
Es iedzeršu vīnu, un kad apreibis būšu,
Si bemolā sākšu šo blūzu tev dziedāt.
Cik burvīgi reizēm ir kā vecpuisim dzīvot! (16.02.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|