|
|
 |
|
|
|
|
| | Tumsai cauri | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (10) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Saulei nogrimstot Daugavas dzelmē,
Pāri palika tukšums un posts.
Vai man jāsadeg tumšajā svelmē?
Brāļi klusē, kad nelieši most.
Saule Lāčplēsim dzelmē par lāpu,
Tumsai cauri reiz varoņi nāks.
Tikai debesu gadiem es slāpu,
Tikai jaunā, kas pārmaiņas sāks.
Celsies mirušie dzīvajiem blakus,
Godā turēts taps senatnes kvēls.
Ziedu maigums skaus asiņu taku –
Dēļ šiem ziediem nav asiņot žēl. (19.02.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|