|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Neskati no cepures | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu skaista bij' līdz sāki runāt.
Es pārsteigts visā tevī raugos,
Kā cenšoties kam jēgu panākt.
Un akli vārdu plūsmā maldos.
Tu nebeidz muļķības vien gvelzt.
Tas viss tik nejēdzīgi šķiet,
Kā akmens piestā gaisu berzt,
Kas šķaidīts ūdenī mazliet.
Kādēļ tev pārliecināt mani,
Ka tikai miesā slēpjas skaistums.
Šo zemi sen vairs netur vaļi
Un progress, tas nav tikai laiskums.
Es klausos tevī, ausīm ciet.
Man sacītais vien smīnēt liek.
Sen esmu kļuvis es kā siets,
Kur tikai vajadzīgais tiek.
Bet vārdi auksti, tā kā galerts,
Kas sagrābstīts no svešām mutēm,
Tiek ātri sietam cauri izmests,
Neko vairs neatstājot jūtām.
(19.02.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
