|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sniegpārsliņa | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā pūciņas mēs virpuļosim.
Tā, it kā kāds mūs izgriezis.
Bet tikai to, ka izkusīsim,
Tas pateikt mums ir aizmirsis.
Un zeme acu priekšā līgo,
Kā šūpojoties šūpolēs.
Tas rada sajūtu, ka lido.
Kaut zinu to, ka krītam mēs.
Tu lido, mazā, pāri zemei.
No tevis negaidīšu es,
Ne atbilžu, ne solījumu
Par to, cik ilgi lidot vēl.
Lai tevi sargā klusēšana,
Par labā, ļaunā šķīstumu.
Es aizturēšu savu elpu,
Lai spārni tavi nekustu.
Mēs lidojam un reizē krītam.
Sirds sit, kā spīlēs saspiesta.
Un īsās baudas iztukšoti,
Mēs lēni saujā izkūstam.
Lai zeme pārvērstu mūs upēs.
Lai okeānos nokļūtu
Un savas molekulas siltās,
Vēl kādam draugam dāvātu.
Tu lido, mazā, pāri zemei.
No tevis negaidīšu es,
Ne atbilžu, ne solījumu
Kur viņi slēpa vasaras.
Lai tevi sargā klusēšana,
Par labā, ļaunā šķīstumu.
Es aizturēšu savu elpu,
Lai tikai nenomirtu tu...
(20.02.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
