|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | atkal ir tā sajūta | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
atkal ir tā sajūta
kad gribas noskrāpēt katru skatienu
kas iezogas manās acīs
lai nepaliek pat atblāzma sīka
kur ieķerties nākamajam
kam nebūs cita ko darīt
kā tikai smīkņāt savus neapgāžamos spriedelējumus
un savus pasaules izlējumus sakrāmēt plauktiņos
blakus manām varavīksnēm
un manai rītdienai atņemtiem neuzzīmētiem niekiem
ņirbošas gaismas vai birstošas tumsas vietā
es labāk izvēlos īstenību ar visām tās krāsām
labāk smeldzīgi just un neprātā smieties
nekā pieliet acis ar neko neizsakošām globālām drosmēm un bailēm
kas nepieder man
kas neapzināti klaiņo apkārt
un meklē kārtējo sirdi
kurai derēs tas adatā ievērtais viltotais diegs
lai salāpītos
tik un tā pie dzīves
neviens nav iemācījies pierast
(22.02.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1251
Kopā:7559871
|
| |
| |
|
Autori
