|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Spēle | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kur gan šobrīd tu esi bez manis?
Ar ko vermutu malko, līdz rītam?
Ēnas slēpjas, uz grīdas birst pelni.
Tā ir spēle, ko abi mēs protam.
Ko gan šobrīd tu dari bez manis?
Kuru turi tu gūstā, līdz rītam?
Logā mēness met klusuma starus.
Tādus vakar es redzēju krītam.
Agrā rītā, kad taisīšos nozust,
Tu man teiksi, ko niekus, kā draugam.
Prom no tevis man viegli būs aizmirst,
Tavas acis un ēnas ap viņām.
Jauna diena, viss aizmirsts, tu smejies.
Tikai tagad man ir jau vienalga.
Atkal brīvs, atkal laiks iekustējies.
Vari sākt mani negaidīt, dārgā.
Mainās vakari, rīti bez steigas.
Viss ir tā, kā mēs vēlamies abi.
Tādas lūk ir šīs laimīgās beigas.
Bēgu šodien, kā vakar tu bēgi.
(22.02.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
