|
|
|
|
|
|
|
| | Dažreiz šķiet... | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dažreiz šķiet, ka vilcieni spārdās pa krūtīm,
iemetot dzīvi sodrēju būrī,
no kurienes skats tikai caur restēm
un arī tikai pa pusei,
vagoni ieķeras sirdspukstu ritmā
un aizrauj sev līdzi,
lai saplīstu ātrāk,
kā liktenis iejaukties spētu.
Varētu mainīties vietām ar taureni balto,
kas pienaglots akmeņu sienai ar dimanta naglu
un izkalst aiz skatloga rūtīm,
jo zinu - tas sāp vien mirkli,
tad miers,
bezgalīgs klusums
un lāstekas nelodā šūnās.
Un tomēr es ceru,
joprojām muļķīgi ceru,
ka pamodīšos
un tas viss būs vienkārši bijis... (02.03.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|