|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dažreiz šķiet... | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dažreiz šķiet, ka vilcieni spārdās pa krūtīm,
iemetot dzīvi sodrēju būrī,
no kurienes skats tikai caur restēm
un arī tikai pa pusei,
vagoni ieķeras sirdspukstu ritmā
un aizrauj sev līdzi,
lai saplīstu ātrāk,
kā liktenis iejaukties spētu.
Varētu mainīties vietām ar taureni balto,
kas pienaglots akmeņu sienai ar dimanta naglu
un izkalst aiz skatloga rūtīm,
jo zinu - tas sāp vien mirkli,
tad miers,
bezgalīgs klusums
un lāstekas nelodā šūnās.
Un tomēr es ceru,
joprojām muļķīgi ceru,
ka pamodīšos
un tas viss būs vienkārši bijis...
(02.03.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1742
Kopā:7560362
|
| |
| |
|
Autori
