|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Rītu gaidot | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (15)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šīs rokas, kas reiz mani vija,
Kas maigi glāstīja kā zīds,
Nu ir kā beigu prelūdija,
Kā lietū noskalojies krīts.
Rīt aiziešu, lai pazūd rūpes,
Vien skatu metis atvadām.
Un tavas, nu jau svešās lūpas,
Ļaus aiziet, tevis svētītam.
Es tevi tādu nepazīstu.
Un caururbjošā klusumā,
Pakāpeniski pieradīšu
Pie vientulības mulsuma.
Nakts savu mieru viegli ziedo
Un izstiepj garu mirkli šo,
Jo debesis mums negrib piedot,
Par mīlu, krustā piesisto.
Šī nakts tik savāda un ilga.
Vairs vainu nebūs uzgrūst kam.
Šī nakts tik savāda un ilgā,
Kāpēc tu mani nelaid prom...
(08.03.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
