|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Rītu gaidot | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (15)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šīs rokas, kas reiz mani vija,
Kas maigi glāstīja kā zīds,
Nu ir kā beigu prelūdija,
Kā lietū noskalojies krīts.
Rīt aiziešu, lai pazūd rūpes,
Vien skatu metis atvadām.
Un tavas, nu jau svešās lūpas,
Ļaus aiziet, tevis svētītam.
Es tevi tādu nepazīstu.
Un caururbjošā klusumā,
Pakāpeniski pieradīšu
Pie vientulības mulsuma.
Nakts savu mieru viegli ziedo
Un izstiepj garu mirkli šo,
Jo debesis mums negrib piedot,
Par mīlu, krustā piesisto.
Šī nakts tik savāda un ilga.
Vairs vainu nebūs uzgrūst kam.
Šī nakts tik savāda un ilgā,
Kāpēc tu mani nelaid prom...
(08.03.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
