|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kaut kur aiz loga | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ja es ilgstoši raudu aiz duļķainiem stikliem,
Tad pie debesīm augstu man parādās piekūns.
Pēkšņi parādās piekūns virs mākoņiem sirmiem.
Tajā brīdī no svara, nelaist iespēju garām.
Ieraudzīt viņa spārnus, saskatīt viņa spalvas
Un tad izbrīnā uzsaukt, kas gan tagad es esmu!
Kāpēc mākoņi lejā, bet tāds skaidrums virs manis?
Acīm redzot ne velti es raudājis esmu.
Acīm redzot ir pienācis īstākais brīdis.
Tikai lejā sāk lēni kopā pulcēties ciltis.
Bet man jālido augstāk, jālido pretī saulei.
Tomēr nespēju aizmirst, ka lejā ir logi
Ar duļķainiem stikliem, kur raud mani mīļie...
Man atliek vien sadegt un atgriezties dzīvē.
(07.03.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1030
Kopā:6131907
|
| |
| |
|
Autori
