|
|
|
|
|
|
|
| | Tikai tukšums | | Ievietojis: Blazijs Grava | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Rudens tumšajos vakaros māc bažas.
Bailes no koku garajiem pirkstiem,
kas virsū man ņirgājās un liecas.
It kā tie ķiķina, vai pat ar smiekliem,
grib paņemt sev līdz
uz turieni, kur nav nekā
tukšums, kur pat odi nedīc
auksta, klusa tumsa.
Iekrampējos, ieraujos, kā spīlēs.
Es vel jauns, man dzīve priekšā stāv.
Es ar striķi piesēju sevi pie zemes,
jo kāds teica, ka augstāk nekā nav!
02.11.09 (11.03.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2060
Kopā:6427066
|
|
|
|