|
|
|
|
|
|
|
| | Ēna | Autors - lieniitea
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mans, viens no pirmajiem, dzejolis.
Tu pārslīdi pār` mani kā ēna.
Kā ēna, kas rudenī krīt.
Visapkārt tik tumsa vien valda,
Vai kāds mani sameklēs vēl.
Spīd gaisma tur, kurp tagad dodos,
visapkārt miers tik ēnas plivinās.
Lai cik ļoti es to vēlētos,
Nevaru būt ēna.
Šī ēna, kas tagad dzīvo,
Ir tik maza, cik maza var būt.
Šis mirklis īsais ātri paiet,
Vai vēl ko var vēlēties.
Tu noskūpsti to mazo ēnu,
kas manā sirdī sāpes dzēļ.
Skat! Klusums iestājies.
Mazā ēna man atkal dzeļ. (15.03.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2460
Kopā:6414225
|
|
|
|