|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ēna | Autors - lieniitea
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mans, viens no pirmajiem, dzejolis.
Tu pārslīdi pār` mani kā ēna.
Kā ēna, kas rudenī krīt.
Visapkārt tik tumsa vien valda,
Vai kāds mani sameklēs vēl.
Spīd gaisma tur, kurp tagad dodos,
visapkārt miers tik ēnas plivinās.
Lai cik ļoti es to vēlētos,
Nevaru būt ēna.
Šī ēna, kas tagad dzīvo,
Ir tik maza, cik maza var būt.
Šis mirklis īsais ātri paiet,
Vai vēl ko var vēlēties.
Tu noskūpsti to mazo ēnu,
kas manā sirdī sāpes dzēļ.
Skat! Klusums iestājies.
Mazā ēna man atkal dzeļ.
(15.03.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1359
Kopā:7559979
|
| |
| |
|
Autori
