|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Jaunā pasaule | Autors - Atis
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir 2956 gads, tehnoloģijas ir attīstijušās un zemes resursi ir gandrīz izbeigušies.
Ir izpetīta visa pasaule, pašlaik galvenais tūristu objekts ir Fozilo planēta kura atrodas citā saules sistēma. Uz šīs planetas nav nekādu dzīvības pazīmju, ne koku, ne dzīvnieku ne gaisa, ne ūdens, nekas. Cilvēkiem ļoti patīk staigāt pa so planētu, jo biļete maksā 100,000 USD.
Cilvekiem patik palidinaties pa gaisu staigat tikai pa pliku, cietu un sakaltušu zemi.
Atlantijas okeānā ir atklāti ļoti dīvaini radījumi - piemeram, Jūrasbraucējs. Jūrasbraucējs ir vaļveidīga paskata, bet viņš ir 15 - 20m garš, šis radījums ir ļoti neparasts jo pārtiek no akmeņiem un smiltīm. Pirmoreizi kad cilvēks viņu ieraudzīja bija Atlantijas okeāna dibenā, 2465 gadā, kad zīnātnieki gribēja izpētīt to kas notiek okeana dibenā, šis zīdītājs nebaidijās no zemūdenes, tā vietā tā piepeldēja pie zemūdenes un skatījas uz to.Vēlāk Zinātnieki gribēja izpētit šo radijumu un noķēra vinu, uztaisīja lielu baseinu. Izradijās, kaut šis radijums ēd tikai akmeņus un smiltis, viņas ta vai tā ir aizsargfunkcijas pret citiem plēsējiem. Viņs izdala zaļu gļotu kas pielip pie uzbruceja adas un saēd viņu.
Tā kā tagad ir gandrīz izbeigušies zemes resursi, prezidenti, zinātnieki un citas augsti stavošas personas domā ko darīt. Pirmā ideja bija pārcelties kosmosā, bet tā kā bija atklāta tada pati pasaule kā zeme tikai citā saules sistēmā, kuru zinātnieki nosauca cita zinatnieka uzvarda par godu viņam jo pēc šīs planetas atklāšanas viņs divas nedēļas vēlāk nomira, tatad so plaētu sauca Hilbetyno. Šī planeta ir tada pati kā zeme, tur aug koki, šalc ūdens, zaļo zāle un ir viss pārejais kas uz zemes, bet kautkas tur bija savādāks kā uz zemes, gaiss mums uz zemes ir pierasti zils, bet uz Hilbetyno gaiss iz bāli zaļš.
Tā kā jau bija izgudrotas raķetes Rox-A1, Rox-M331, Rox-FS21 utt. Vienīgi šīs raķetes varēja izslegt gravitāciju un papildus pielieto Pechilo - degvielu kuru iegūst no ūdens, kas nekaitē dabai un kura ir domāta tikai noteiktam raķetem.
Tā kā cilvekiem nebija citas iespējas un laika bija maz, viņiem bija jālido un Hilbetyno. ASV prezzidents pasludināja ārkārtas trauksmi Visām valstim par to ka zeme var iet bojā, viņiem ātri jātaisa kuģi kuri varētu aizgādāt cilvēkus uz Hilbbetyno. Kopā sakopojās visas valstis lai uztaisītu kuģus kas varētu aizgādāt cilvēkus uz Hilbetyno. Kopā bija iecerēts uzbuvēt desmit lielus kuģus. Sākās pēdējo zemes resursu izrakšana, cilvēki svaigi sviedros strādāja un būvēja kuģus. Bija arī nelaimes gadījumi, vienreiz kad troses nenoturēja vina metāla smagumu tās partruka un uzkrita virsū četriem cilvēkiem, tris nomira slimnīca, bet vienam tika pazalizētas kājas. Ta kuģus būvēja un viss raiti un ātri gāja uz priekšu. Kamēr kuģus veidoja, sakopojas visu valstu prezidenti un apsprieda kurus pirmos ņems līdzi un Hilbetyno, jo visem nepietiks vietas kuģos, būs jālido atkārtoti un tā kā Hilbeytno planeta bija talu, kopa lidojums aizņems cetrus mēnešus. No sākuma lidos bagātie cilvēki, tad vidusmēra un visbeidzot mazāk nodrošinātie. Katrā kuģī tika ierikots parks un katrā kuģī bija ierīkotas mazas izstabiņas un uz katrām piecām izstabiņām bija ierīkota vanasizstaba un tolete, jo vajadzeja ieekonomēt vietu kugos.
Visbeidzot kuģi tika pabeigti un varēja sākt evakuēt cilvēku. Pirmos paņēma svarīgākos cilvēkus un ielaida kuģi, tad vidusmēra un cilvēki redzēja ka visiem vietas nepietiek un dazi jau baumoja, ka viņus atstās lai nomirtu, bet Viens valsts prezidents pa lielām un skaļam tumbām pateica, ka atgriezīsiem pēc viņiem, pēc astoniem mēnešiem. Daudzi cilvēki uztraucas un domaja, ka prezidents meo, bet viniem nekas cits neatlika ka gaidīt.
Tā kuģi aizlidoja un cilvēki atskatijas uz zemi un cerēja, ka Hilbetyno būs skaista un laba planēta prieks viņiem. Cilvēki no visiem kuģiem atskatijās uz zemi un redzēja, ka zeme dīvaini ātri griežās un saraujas, mazu mirklīti vēlāk zeme izpletās uz uzspraga, kaut kugi bija talu prom no zemes, pat viņi juta triecienu no zoemes sprādziena. Prezidenti, cilvēki, kosmoskuģa piloti nespeja noticēt savām acīm, viņi nespēja noticēt kas notik, nespēja noticēt, ka zeme uzsprāga, ilgi cilvēki atskatījās uz putekliem kas bija palikuši pāri no zemes. Pa skaļruniem kas tika ierīkoti kosmosakugos kuģa kapteinis teica "Man ļoti žēl par to, ja kadam tu palika kāds rada gabals vai ģimenes loceklis, bet mēs tur vairs neko nevaram darīt, kas bijis, bijis, dzīvosim talak un izbaudīsimto dzīvi kas mums ir dota".
Tā gaja laika un cilvēki ta vai tā nevarēja aizmirst par notikuso, daudzi cilvēki staigaja pa parkiem, jo citas lietas viņiem nebija ko darīt, nebija nekādu izklaižu. Zinatnieki neko nenema līdzi, jo domāja ka nekā nevajadzēs, dzivnieki tur ir, gaiss tur ir, ūdens tur ir zeme tur ir, tur ir viss kas vajadzīks lai izdzīvotu.
Gāja dienas, gaja nedelas un visbeidot bija pagajusi mokošie četri meneši un cilveki caur kuģu mazajiem lodziņiem ieraudzīja Hilbetyno. "Skats bija neaprakstams" teica viena kuģa kapteinis. Laiks vilkās cilvēkiem, jo viņi nevarēja sagaidīt to brīdi kad varēs uzkāpt un Hilbetyno.
Beidzot, Kuģi nosēdās uz Hilbetyno, kuģu durvis atverās un ārā izbrauca robots kura uzdevums bija pārbaudīt vai gaiss ir atbilstošs cilvēkiem, viņš gaisu ielaida tādā kā truiņa un gaiss izgāja cauri viņa robotiskajam ķermenim. Zaļa, tada gaisma parādijas, tadu gaismu gaidīja cilvēki no robota, jo ja paradas zaļš tad cilvēki šīs planetas gaisu var elpot, bet ja sarkans tad nē. Cilvēki viegli nopūtas un lēnām sāka kāpt ārā. Daži cilveki nokrita uz ceļiem un sāka lūgties. Citi cilvēki pasmaidīja un aizvera acis, ieelpoja gaisu un izbaudīja to.
Pa kuga skalruniem ASV prezidents paziņoka to, ka visiem naksies atgriezties kuģos uz šo nakti, jo nekā vel nav uzbūvēts un laiks pajies kāmēr to izdarīs. Daudzi cilveki nevarēja aizmigt un domāja vai viņi sapno, vai arī tā ir īzstenība.
Ta pagāja nakts un cilvēki bijā ātri augša lai varētu sākt darbu, lai varētu sākt celt mājiņas kurās dzīvot, lai varētu vākt pārtiku, lai varētu sākt jaunu dzīvi, jo jaunas pāaudzes veidošana viniem nozīmē daudz. Vispirms tika aizsūtīti daži roboti lai katrs navāc kādu ēdiena gabalu un nodod analīzēm, ta tika aizsūtīti braucēj roboti un lodotajroboti. Lidotājloboti peldeja zem ūdens ķerstot zivis, bet braucējrobots pa zemi, vacot abolus, bumbierus, sēnes un visu citu. Roboti atgriezās un iedeva edienu analizēm.
Viss izskatījas ta pat ka uz zemes, bet tikai mazlietiņ lielāks, bet tas netraucēja cilvēkiem un ēdienu lika analizēs. Analizes deva pozitivu gaismu un visi bija laimīgi, jo viņi vareja ēst ēdienu ko daba tiem devusi.
Ar edienu visi tika nodrošinati pirmajās trijās dienās jo cilveki gaja vakt ēdienu un papildus lika robotiem stradat un vini vareja strādāt ilgi , jo roboti SIX uzlādējās no saules energijas, ta cilveki un roboti stradaja plecu pie pleca un vaca ēdienu.
Nakošais ko cilvekiem vajadzēja bija mājoklis. Laiku velti netērejot visi sāka cirst un vākt koku lai uzceltu majas. Viņi jau bija aizmirsuši par zemi kura uzsprāga cilveku vainas dēļ. Resursi tika vākti, viss uz priekšu gāja ļoti ātri, jo bija liels darba spēks. Gaja nedēļas un daudzas mājvietas tika uzceltas, gaja mēneši un bija vel vairakas, papildus tika uzceltas fabrikas kas ražo metalu lai var uzbūvēt mašīnas. Viss tik ļoti ātri gaja uz priekšu, ka pat cilvēki sāka sķirties un buvēt paši savas pielsētas. Bija jau izgudrots pa jaunu stikls, metāls, piķis un viss cits parējais. Majam bija stikla logi, koka vai ķiegeļu ramis, dzelzs vai plastmasa durvis. Pirmais ko cilvēki darīja kad ieguva koku bija tas kad viņi taisīja vējdzirnavas, lai iegūtu elektribu.
Daudzi saka dzīvot citur un veidoja savas pilsetas. Saka audzēt savus augļus.Laikam ejot vienas pilsetas iedzivotajs vardā Sebastians saigaja pa mežu lasot ogas uzdūrās alai, ala bija ļoti maza, bet tas vinu neaturēja viņā ielīst, viņs ar visu speku alā līda un beidzot arī ielīda. Viņam priekšā bija tā kā izrakts, šaurs tunelis. Sebastians gāja pa alu lidz ieraudzīja neticamo, viņš ieraudzīja Cilvēkus, majas un bērnus. Viņs nespēja noticet savam acīm, viņs gaja dziļāk iekšā un redzēja ka pretī nav šis cilvēciņš, vins bija loti mazs, sarkanā krāsā un ar mazu asti, mazām spicām ausim. Sebastians turpināja viņam iet pretī, bet ko līdz mazais cilvēciņš viņu ieraudzīja, viņš sāka klaigāt, viņš klidza visādus vārdus ko Sebastinas pirmoreizi bija dzirdējis, mazais cilvēciņš kliedza "Grē ša lā, grē ša lā" un momentāli daudz mazo cilvēcinu atskrēja ar pīķiem un aplenca Sebastianu, pēkšņi viņam iešāva bultu plecā, Sebastians apjucis izvilka bultu no pleca un redzēja ka bultas gals bija zils un Sebastianam sāka reibt galva un viņs nokrita bezsamaņā. Kadu laiku vēlāk Sebastians pamodās un redzeja ka visapkars viņam stāv mazie cilvēciņi ar lokiem un bultām. Pie sebastiana pienāca mazais cilvēciņs un teica "Najo mih gul to?" Sebasians neko nesaprata un prasīja vai runā angliski, pēkšņi divi cilts iedzīvotaji sāka sarunāties un viens teica "Mēs runajam tava valodā, mēs zinam kāpēc jūs esat atlidojuši pie mums." Sebastians izbrinīti skatijas un jautaja kāviņus sauc, viņi atbildēja "Crezo, bet mani sauc par Sunahi, es esmu cilts vecākais." Sunahi stastija, ka neēsot vienīgie uz šīs planētas, ir arī tādi pasi kā mēs, bet adas krāsa mainās. "mums ir sarkana, bet citam ciltīm ir zaļa, dzeltena un melna." teica Sunahi. Sunahi stastija, ka vismiermilīgakā cilts ir Abio jeb zaļā cilts, pēctam seko dzeltena jeb Plio un mēs sarkanā jeb Crezo. Melna jeb Desho cilts ir cietsirdīga un ļauna, viņi nogilina visu ko iegrib, viņi pat galina paši savus iedzīvotājus, bet parlaimi viņi dzīvo otrā pasaules malā. Pie Sebastiana pienāca kāda Crezo iedzīvota un pielika pie viņa deguna kada auga sakni un Sebastians momentāli aizmiga. Velāk viņš pamodās un viņam sāpeja galva. Sebastians aizgaja un savu pielsētu, aizgaja un savu māju, iekapa gulta un aizgāja gulēt.
Ta ritēja laiks un Sebastians nevarēja aizmirst par Crezo cilti un pastāstija par to savai pilsētai. Pilsetnieki gāja draudzēties ar Crezo iedzīvotājiem, bet no sākuma vini bija noraidoši, bet velāk jau bija draugi. Pagāja gads un debesīs parādijās balta gaisma, kura parsteidza visus cilvekus uz zemes, bet Crezo jau zinaja kas tas ir. Crezo cilts vecakais jau ir pieredzējis šādu gaismu, šo gaismu iesauca par Deht, viņa iznīcina visu jauno, kas iek uzbūvēts uz šīs planētas, bet atgriež visu kas ticis nopostīts, tāpēc Crezo dzīvo zem zemes, un Cilvēkus virs zemes sagaida bojā eja, jo Sunahi nelaida viņus iekšā. "Ta ir usu vaina, ka iznīcinajat savu pasauli neviens cits nav pie tā vainīgs, kā tikai jūs, un ūs jau sākāt iznīcināt mūsu pasauli, izcirst kokus, piesārnot dabu." teica Sunahi. Tā kā cilvēki gaidīja savu nāvi, vini to gaidīja ar dusmām, bēdām, bet daži vienkārsi par to neuztraucās, jo domāja, ka pēctam viss būs labāk, ciešanas beigsien un tapēc daži cilvēki gribēja lai Daht atrāk rēja, bet iznīcina visu ko tā vrēja, bet Daht ļoti ātri tuvojās Hilbetyno, Pagaja viena diennakts un ta bija divreiz tuvāk nekā iepriekšējā diena. Cilvēki vien nevarēja noticētk kas ir noticis. Viņi iznīcināja zemi, atlidoja uz jaunu planētu, saka jaunu dzīvi, bet tomēr visi mirs, jo liktenis ir neizbēgams. Un ta Daht sāka ar vien ātrāk un ātrak tuvoties Hilbetyno, kopš tā bija jau tik tuvu, ka neviens uz to nevarēja pazskatīies, jo tā bija spoža. Ritteja pēdējās minūtes un daudziem laiks vilkās, bet daudziem steidās. Un gaisma pieskārās zemei, ta gāja cauri visam neatstajot aiz tās neko kas bijis uztaisīts, bet salaboja tikai to, kas bijis iznīcinats. Gaism a gāja cauri visam, tā izskvepināja cilvēkus, mašīnas un ēkas. Kad vis ticis iznīcināts, palika pāri tikai tas kas vienmēr audzis. Crezo cilts izskapa ārā no savām alām un ielpoja. Viens Crezo cilts iedzīvotājs redzēja ka uz Hilbetyno lido kuģi. Sunahi teica "Vēlvieni, kuri tiks iznīcināti sava stulbuma dēļ."
(22.03.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
Ziemassvētku pantiņi
Pašizdomātie pantiņi, sakombinēti ar interesantiem attēliem par Ziemassvētku tematiku.
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1819
Kopā:6420076
|
| |
| |
|
Autori
