|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pēdējie karavīri | Autors - Atis
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Reiz ļoti sen atpakaļ, dzīvoja cilts vārdā Pomeh, tā bija liela karotāja cilts, bet arī tajā pašā laikā tur dzīvoja gudri cilvēki, kas palīdzēja visā. Viņi palīdzēja celt kuģus, stāstija kā būtu labāk celt lai nenogrims un ātrāk peld. Stāstija kā mājiņas celt lai tās nesabūk, lai vieglāk un ātrāk tās uzceļās. Sanāk tā, ka uz salas dzīvoja karavīri un zinātnieki.
Kaut šī sala bija maza, to neviens nevarēja iekarot, jo zinātnieki palīdzēja uztaisīt labākās bruņas un labākos ieročus. Karavīrus jau no mazotnes mācija izdzīvot ekstremālos apstākļos un mācija cīņas ko zināja tikai Pomeh sala. Viņiem bija īpaša tehnika kā mācīt, un no bērniem izauga lieliski karavīri.
Vienu dienu cilts vecākajam apnika karot, viņs bija noguris no liekas asins izliešanas, tāpēc viņš gribēja sadraudzēties ar saviem lielākajiem ienaidniekiem, lai kopīgi dalās informācijā par to kās ir labās, vai kas sliktāks. Tā Cilts vecākais Hilio aizsūtija vēsti Holiboniju cilti lai satiekas ar Pomeh cilti. Hilio paņēma tikai desmit karavīrus, ja nu gadijumā Holibonieši cils domā uzbrukt. Hilio ar saviem desmit vīriem devās ceļā, viņi tikšanās vietu bija norunājuši vietā kur neaug ne koki, nav ūdens, tikai akmeņi un smilti. Hilio nesaprata kāpēc šāda vieta, bet tas viņu neuztrauca jo viņš grib noslēgt mieru star abām ciltīm. Tā Hilio ar vīriem jāja ar zirgiem un tikšanās vietu, bet ceļa vidū izskrēja vīrs ar lūgumu lai uzņem viņu savā karaspēkā. Vīrs bija noplucis, ar netīrām un apdriskātām drēbēm, kalsns un izskatījās arī vājš. Hilio ilgi nedomāja un ielaida viņu iekšā lai pārģērbjas un sakopjas, kāmēr Hilio noslēgs miera līgumu. Hilio bija nonācis norunatajā vietā, bet neviens tur nebija, Hilio domāja pagaidīt Holiboniešu vecāko. Tā viņš gaidīja, gaidīja stundu, gaidīja divas, bet neviens neieradās. Nelaimīgas viņš atgriezās atpakaļ uz salu. Kad Hilio bija netālu no salas viņš redzēja dūmus, nedomājot viņs ar vīriem steigšus jāja uz Pomehu. Ticies pie vārtiem kas dega, viņš jāja apkārt un atrada mazas durvis. Hilio ar vīriem igāja tajās un redzēja ka ciems deg, civiliedzīvotāji, visi ir beigti. Daži karavīri un zinātnieki ir izdzīvojuši jo leca ūdeni, kad sākās ugunsgrēks. Hilio prasīja dusmīgas ur paceltu balsi kas notika, bet vienīgais ko savainotais karavīrs kas izlīda bija "Holibonjia, to izdarīja viņi." Ievainotais karavīrs stāstija, ka Holiboniešu karavīri pielavījas no aizmugures un aizdedzināja muguras vārtus, viņi meta uguns bumbas iekšā un visi krita panikā. Hilio ar niknām acīm skatījas apkārt un teica "Sakopieties, mēs dodamies karot."
Visi vīri salasījās, sakopās un saskaitījāš. Kopā bija tikai piecdesmit karavīru, Hilio un septiņpadsmit zinātnieku. Viniem nekas cits neatlika kā iejiet dziļi mežā, sacirst kokus un uzbūvēt pagaisus pajumti, sanest malku un iet medībās, jo nekas nebija palicis pāri no pilsētas, tikai drupas. Tā ari vīri darīja un visu nakti strādāja lai varētu nākošajā dienā atpūsties. Vīri bez atpūtām cirta un cēla, cirta un cēla, bet Hilio tik domāka kā atriebsies par nodarīto, viņš izdomāja, ka izmantos viņu viltību pret viņiem pašiem.
Ta pagāja nakts un katram bija mazs jumtiņš zem kura paslēpties un koka gūlta uz kuras apgūlties. Visi atpūtās, bet Hilio bija vinīgais kas stāvēja, viņa acis vai dega, viņa domas sprāga un vienīgais par ko viņs domāja bija kā iznīcināt Holiboniešu vecāko. Gāja dienas un Hilio spieda karavīriem taisīt būltas un šķēpus. Karavīri negaidot čirta kokiem zarus un taisīja būltas, taisīja lokus un būltas. Katram bija loks par zinātniekiem un katram tika uztaisītas četrudesmit mazas būltas ar galā tādu kā zaļu vienu kas deg ja tai pielaiž uguni. Tā karavīri uzmaiģināja mest šķēpus un šaut būltas, bet zinātniekiem tas bija visgrūtāk, viņi to bija reti darījuši, viņi nekad nebija karojuši, bet tagad bija nozīmīgs katrs vīrs.
Pēc nedēļas visi bija gatavi sava mūža nozīmīgākajai kaujai, jo tas izšķirs Hilio un viņa vīru dzīves.
Vienā naktī visi klusām pielavījās pie vārtiem, visi iznāca no meža. Neviens neredzēja ka viņi nāk, jo Holibonieši svinēja kautkādus svētkus. Hilio ar vīriem pielavījās un aizdedzināja būltas, katrs notēmēja un izšāva, visi ļoti ātri paņēma jaunu būltu un izšāvaatkal. Pēkšņi atvērās vārti un no tiem izskrēja daudz karēvju, bet vīri bija jau notēmējuši uz vārtiem, jo zināja, ka no tiem izskriez karavīri. Holibonieši skrēja pretī Hilio vīriem, bet viņi ātri reaģēja un izšāva, visi kas skrēja sadega liesmāz, un Hilio pavelēja skriet ciemtā atrast Holiboniešu vecāko. Vīri ieskrēja, bet pret viņiem bija notēmēti sķēpi, Holibonieši izmeta škēpus un vienu karavīru ievainoja. Vīri negaidīja un skrēja iekšā, nogalināja ik vienu karavīru kas viņiem nāca pretīm. Beidzot vīri bija nonākuši pie cilts vecākā un pie viņa pienāca Hilio, ieskatījas acīs un iedūra degošo būltu viņam sirdi.
Hilio paskatījās apkārt un teica vīriem ka ir uz palikšanu, lielu postījumu nav nodarīts, dažas mājas ir nosegušas, bet to var salabot, šis tagad ir mūsu ciemats, mēs esam uz palikšanu. To dzirdēja visi civiliedzīvotaji un nemaz nerunāja pretī. Visi zināja, ka Holibonieši bija cietsirdīgi pret savu tautu un tēpēc nejiebilda. Pisēdai deva jaunu vārdu - Holid.
(23.03.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1672
Kopā:6419929
|
| |
| |
|
Autori
