|
|
|
|
|
|
|
| | Atsvešinātība | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad bērnībā caur mani nāci, Rīga,
Es Tavai elpai acu plakstus vēru,
Un gaismu dzidru, tālu, bezgalīgu
No laternām kā ūdens malku dzēru.
Tu radītāja biji nevainīga.
Nu saki, kā lai prom no Tevis eju!
Tik sveša liecies tagad, māte, Rīga,
Bet spogulī tā pati vecā seja...
Mans skatiens tajā ievīts Tavu roku,
Un tāpēc es visvairāk saplīst bīstos
Starp zārku fasādēm, kur klupdams smoku,
Un vampīriem, kas liek Tev mīlēt nīsto. (22.03.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1913
Kopā:6422686
|
|
|
|