|
|
|
|
|
|
|
| | Divas saules | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es redzu saulrietu, kas kausē loga rūti,
Dienu nodzīvotu, naktssapņu ēnas zilas.
No skumjām pelēks, putns aizlaižas tik ātri.
Top pagātnē ik mirklis, izkūst mākoņpilis.
Tur dzīvi visi, kas reiz mīlējuši mani.
Kur saullēkts, bezgalīgas dzīves svētki.
Tur upes līkumo un strauti neskaitāmi,
Tikai šie ūdeņi vairs nenesīs uz mājām.
Reiz atkal tumsa rims, pat dimanti un pelni,
Būs rezultātā ļaunie vienlīdzīgi draugiem.
Un divas saules, viena šeit un tajā saulē,
Kas kopā sašūtas ar dūmiem rūgti saldiem. (24.03.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1907
Kopā:6422680
|
|
|
|