|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tuvības pēdējā dvaša | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Čūsku gredzeniem tuksnesis satinies tevī,
Katrai kustībai rūpīgi līdzi tas seko.
Sasists šķietību kristāls, ko glabāji sevī.
Siltums aizplūst, to apturēt nepietiek spēku.
Tevi eņģelis nedzird, kaut sauc balsī skaļā.
Pēkšņi jūties, kā burinieks naktī bez vēja.
Tava balss, šķīstot atbalsīs, apklusīs tālē.
Stāvi tukšuma centrā, zem debesīm spējām.
Dievs, jel dod viņai spēkus, lai pārciestu visu.
Ļauj šai bezspārnu dvēselei pacelties augstu.
Ātri plūstošās dienas mēs vēl piepildīsim,
Ar šīs gaistošās tuvības pēdējo dvašu.
To, cik skarba un ciniska dzīve, es zinu.
Viss kas tevī reiz skanēja, tagad cieš klusu.
Tavās cerībās uguni degtu es jaunu,
Ja vien dzirkstelei pretī tu pastieptu plaukstu.
(12.04.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3273
Kopā:7010604
|
| |
| |
|
Autori
