|
|
 |
|
|
|
|
| | kad pulkstenis klusi ... | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
kad pulkstenis klusi
jau desmito reizi
ap sevi kā efeja tinas
uz mūsmāju pusi
ar pukstošiem soļiem
nāk sapņotas kaķpēdiņas
kas pasacīt mācēs
kas zinās kas minēs
kurš runcis ir atstājis viņas
tam šonakt no zvaigznēm
kā dāvanas spožas
birs cerību drupačiņas
rīt modīsies jūra
un uzziedēs liedags
uz dvēseles saulainiem krastiem
un kā nekad tuvāk
būs nākusi diena
no bērnības pavasariem (23.04.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|