|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Gaismas gads | Autors - Artūrs Zalts
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu parādījies un
aizejot sazāļoji mani
Acu hašiš un lūpu ekstazī
valdīja par mani.
Atmiņu rēgs sēž man blakus
Slīcinu to ar alu
Negribu redzēt vairs šos maldus
Gribu, lai tas manī atdod galu.
Pelēkais ir augšā un lejā
Tu man nozagi krāsas
Tās es redzu tikai tavā sejā
Sejā, kas okupējusi manas domas.
Sirdi smacē attālums
To žņaudz nederīgs solījums
Par ko...par ko man tāds sods un lāsts,
ka līdz tevīm vesels gaismas gads.
(06.05.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
