|
|
|
|
|
|
|
| | Savai māmiņai es veltu... | Autors - Aizeks Inaks
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Māt, tik daudz vārdu ir nepateiktu,
Māt, tik daudz darbu ir nepaveiktu
Cik manā labā esī pūlējusies Tu
Ik rītu barodama mani...
Ik brīdi uzklausīdama...
Man prātam neaptverams Tavs veikums...
Tu labu vēlot man, atdod sevi visu,
Tu savu bērnu saudzē, kā pašas miesu.
Māt, es neesmu novērtējis visu,
Ko darījusi manā labā esi...
Bet šajā skaistā dienā,
Māt, atceros es visu...
Kā kopā smējāmies,
Kā kopā raudājām -
Kā kritām, kā cēlāmies...
Māt, tu cīnījusies esi daudz.
Kas būtu es bez Tevis, māt?
Tu prieku devi man, ik mirkli uzsmaidot,
Tu pamācīji mani mīlēt citus,
Caur Tevi, māt, es esmu iemācījies daudz...
Caur Tavu smaidu, caur Taviem rājieniem
...caur mācībām Tavām...
Šai dienā, māt, to visu labāko es veltu,
To labāko, ko vien varu dot...
Paldies, ka Tu man esi, māt! (08.05.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|