|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nodevība | Autors - Artūrs Zalts
| | Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nakts caur logu spīd
Mežonīgs iekšējs kliedziens
Domas skaļākas par klusumu
Un veltīgas, mazliet...
Atmiņām nokrautas acis
Koku zaros pūš pagātnes vēsma
Šautriņa manā sejā un tracis
Jā, trijstūris nav draudzīga forma
Riebums pret sevi un darbību
Uz mani skatās vairs tikai mēness
Kurš var piedot nodevību?
Jūtos, kā saēdies hologēnās sēnes
Tagad Tu esi aukstāka par sniegu
Es tevi sasaldēju
Šonakt man ir imunitāte pret miegu
Sarkastiski sev aplaudēju
Tumsa laukā, istabā un galvā
Kaut kur spiedz sirdsapziņa
Līdz ar naktstauriņu atlido atziņa
Vainīgs esmu es, ne viņa...
(15.05.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1087
Kopā:6712741
|
| |
| |
|
Autori
