|
|
 |
|
|
|
|
| | Dzīves parodija | | Ievietojis: basite | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Saku jau tagad, ka dziļi personisks! Sāpīgs temats... Tomēr varbūt kādam ir gadījies piedzīvot ko līdzīgu un tas sapratīs.
Negribu Tevi aizvainot
vai kā citādi sāpināt,
tikai savu sen pārpilno,
smago sirdi, ļauj man Tev
dzejas formā izkratīt!
Interesanti, kā dzīve iegrozās
un cilvēki viens otrā ieskatās.
Tu apprecējies ar sievieti
mazliet vecāku par sevi,
izglītotu, gudru,
ar stāvokli sabiedrībā
(Iespējams ar doktora grādu.
Es vēl jauna, naiva un dumja,
kā gan lai tai blakus stāvu?)
un nu jau ar praksi savu,
kurai, kā izrādās, varbūt
nemaz nevar būt bērni savi.
Kaut viņa pati strādā
par ģimenes ārsti, pediatri
un par citiem gādā.
Man nu arī vīrs blakus
ar sirdi īstajā vietā,
un bērniņi mazi
nu jau mums divi.
Mēs laimīgi kopā
savu dzīvi vadam,
bet Tev, kā teici,
dzīvē joprojām
laimes nav(-a).
Tu toreiz atraidīji mani...
Tev joprojām vakari gari.
Man to apzinoties skumji,
jo Tevi pa savu
draugu vēl turu.
Tu zāli pīpēt mēdz,
lai īstenību aizmiglotu
un sev laimīgāks,
ar dzīvi apmierinātāks šķistu,
kaut zini, ka tie ir māņi.
Tu tikko plaukstošo mīlu manu
toreiz pārvērti par parodiju,
Varbūt sev nemaz nezinot.
Kaut pašam tika dzīves ironija.
Nedomā, ka Tev piedošanu
man lūgt tagad prasu.
Tu to jau izdarīji.
Tas skanēja īsi, kodolīgi:
- Piedod, ja vari!
Nekādi skaidrojumi gari. (17.05.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2393
Kopā:6563726
|
|
|
|