|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | atzīšanās | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
ir atkal tie sapņi
un redzētas telpas
lai kur diena nestu
man aizraujas elpa
gribētos aizskriet
balansēt lapās
tā vietā es stāvu
un pagātnē skatos
lai cik tālu būtu
no tevis es projām
ir apnicis tēlot
to kaiju no rojas
tai jūra šķiet sveša
un spārni - mazliet
un kliedziens ko jūtu
ir skatiena liets
lai cik ļoti vēlos
būt melnbaltā foto
kur tev pieder tumšā
man - baltākā loma
vairs nav tev ko pārmest
pat nejaušu glaimu
jo viss kas reiz bijis
man dāvāja laimi
un tādēļ es šodien
tev pateikties vēlos
par to ka sargāji
mani no vētrām
un piedod ka toreiz
tev nespēju sacīt
cik ļoti es mīlēju
tavējās acis
(20.05.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1101
Kopā:7559721
|
| |
| |
|
Autori
