|
|
|
|
|
|
|
| | atzīšanās | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
ir atkal tie sapņi
un redzētas telpas
lai kur diena nestu
man aizraujas elpa
gribētos aizskriet
balansēt lapās
tā vietā es stāvu
un pagātnē skatos
lai cik tālu būtu
no tevis es projām
ir apnicis tēlot
to kaiju no rojas
tai jūra šķiet sveša
un spārni - mazliet
un kliedziens ko jūtu
ir skatiena liets
lai cik ļoti vēlos
būt melnbaltā foto
kur tev pieder tumšā
man - baltākā loma
vairs nav tev ko pārmest
pat nejaušu glaimu
jo viss kas reiz bijis
man dāvāja laimi
un tādēļ es šodien
tev pateikties vēlos
par to ka sargāji
mani no vētrām
un piedod ka toreiz
tev nespēju sacīt
cik ļoti es mīlēju
tavējās acis (20.05.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|