|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Asara | | Ievietojis: murmulite |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
so dzejoliti es sacereju, jo biju skumja un vientuli!
Manas asaras, acis tavējas.
Pasaudzē tas, neraudi tu ar tām.
Manas asaras, acis tavējās.
Elpas vairāk nav nekādas.
Pēdējie sirds puksti un klusums apkārt.
Manas asaras, tavās acis.
Neraudi ar tam, pasaudzē tas.
Manas asaras tavās acis.
Un vis šis klusums, nekā vairāk nav.
Manas asaras acis tavējas.
Neraudi tu ar tam.
(25.05.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1507
Kopā:6413272
|
| |
| |
|
Autori
