|
|
|
|
|
|
|
| | Asara | | Ievietojis: murmulite | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
so dzejoliti es sacereju, jo biju skumja un vientuli!
Manas asaras, acis tavējas.
Pasaudzē tas, neraudi tu ar tām.
Manas asaras, acis tavējās.
Elpas vairāk nav nekādas.
Pēdējie sirds puksti un klusums apkārt.
Manas asaras, tavās acis.
Neraudi ar tam, pasaudzē tas.
Manas asaras tavās acis.
Un vis šis klusums, nekā vairāk nav.
Manas asaras acis tavējas.
Neraudi tu ar tam. (25.05.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2366
Kopā:6060196
|
|
|
|