|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mājas | | Ievietojis: murmulite |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
šis dzejolitis ir par manām dzimtajām majām kur esmu izaugusi, bet jau kā 13.gadus tur neviens nedzīvo...
Baļķis, pie baļķa, paris tukšumu.
Viena izeja, bet izejas nav
Augsti griesti, zeme spiesti.
Paris lietu, ķieģeļos iemūrēti.·
Stūri, ka stūri, tik daudz asaru mūri
Tik daudz atminu,
Pamati zeme iebrukusi
Pa gaisu vējš svilpo.
Tik tukšums šis, mājas sajutu sniedz
(29.03.2012) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1775
Kopā:7252283
|
| |
| |
|
Autori
