|
|
|
|
|
|
|
| | Mājas | | Ievietojis: murmulite | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
šis dzejolitis ir par manām dzimtajām majām kur esmu izaugusi, bet jau kā 13.gadus tur neviens nedzīvo...
Baļķis, pie baļķa, paris tukšumu.
Viena izeja, bet izejas nav
Augsti griesti, zeme spiesti.
Paris lietu, ķieģeļos iemūrēti.·
Stūri, ka stūri, tik daudz asaru mūri
Tik daudz atminu,
Pamati zeme iebrukusi
Pa gaisu vējš svilpo.
Tik tukšums šis, mājas sajutu sniedz (29.03.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|