|
|
|
|
|
|
|
| | Mājas | | Ievietojis: murmulite | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
šis dzejolitis ir par manām dzimtajām majām kur esmu izaugusi, bet jau kā 13.gadus tur neviens nedzīvo...
Baļķis, pie baļķa, paris tukšumu.
Viena izeja, bet izejas nav
Augsti griesti, zeme spiesti.
Paris lietu, ķieģeļos iemūrēti.·
Stūri, ka stūri, tik daudz asaru mūri
Tik daudz atminu,
Pamati zeme iebrukusi
Pa gaisu vējš svilpo.
Tik tukšums šis, mājas sajutu sniedz (29.03.2012) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1350
Kopā:6117931
|
|
|
|