|
|
 |
|
|
|
|
| | Tās abstraktās valodas... | Autors - Dulcinea
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tās abstraktās valodas
Kurās mēs runājam
Un aizmirstam paši sevi
Reiz aiznaglos mūsu prātus
Darot mūs mēmus kā
Kokus dūmu izgrauztā zemē
Simtiem bābeles torņu sagrūs
Līdz pašiem pamatiem kur
Dievi glabā vissvētākos smieklus
Un viņi smiesies
Tikpat bezpersoniskā kaislē
Kā mirklī kad radīja mūs (28.05.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1009
Kopā:6712663
|
|
|
|