|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aplamo karaļvalsts | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ar neona reklāmu, krāsaino gaismu,
Baksta pilsēta mugurā, steidzina mani.
Bet es nesteidzos, ieelpoju to kā gaisu,
Jo tai neatņemt brīvi, kas dzimusi manī.
Nauda negaida šeit, kad to ugunī metīs.
Te tās varā ir dot kādam laimi, vai atņemt.
Bet ne man, jo man jādzīvo pašam par sevi.
Mani vilina ielas ar naksnīgiem sapņiem.
Viņš ir aizņemts ar spēli, un tā katrs otrais.
Katrs otrais tā palēnina savu gaitu.
Bet ne es, jo es apreibis esmu un jautrs.
Tikai tagad tā īsti es jūtu šo gaisu.
Nu es jūtu to sevī, kaut raugos no malas.
Nu es dzirdu šo gadsimtiem gurušo balsi.
Tikai minūti vēl, jo mans vējš vēl nav rimis.
Man sāk patikt šeit, Aplamo karaļvalstī.
(29.05.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1895
Kopā:7214645
|
| |
| |
|
Autori
