|
|
 |
|
|
|
|
| | Prom no telpas | Autors - Gita Vimbsone
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viens mirklis. Un projām no telpas.
Pazust, aizmirsties, izgaist..
Kurp mēs virzāmies?
Varbūt mēs sapņojam?
Varbūt mēs slīkstam?
Varbūt mēs krītam?
Varbūt mirstam?
Dzīvot,
nozīmē būt nežēlīgam,
būt slepkavam!
Kairināt citu dvēseles,
samaitāt miesu un garu,
murgos mierināt un miegā traucēt,
izvarot sapņus, cerības un ilgas!
Izdzīvot!
Aizmirst čaklumu, godkāri, asprātību,
tikai traukties uz priekšu,
pazaudējot sevi,
kamēr izbeidzas pēdējais vārds!
Vērot sabiedrību grimstam-
Manas acis smejas,
Mana mīla-meli!
Viens mirklis. Un projām no telpas. (04.06.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1351
Kopā:6632514
|
|
|
|