|
|
|
|
|
|
|
| | Eņģelis | Autors - Gita Vimbsone
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vakar agrā rīta stundā,
kad rasa vēl zemei slāpes veldzēja,
Uz manas palodzes nosēdās
balts eņģelis-
un ilgi skatījās uz mani
ar savām gaišajām acīm
tik dzidrām kā kalna avoti.
Pienāca šodiena, drūma un nomākusies
saule it nemaz negribēja sildīt zemi.
Skatos eņģeļa nav uz palodzes,
tas sēž uz sliekšņa un
viņš nav balts, tas ir pelēks,
Viņa acis drūmas, avotus tajās neredzu.
Ir rītdiena, putni nedzied
saule nespīd, bet pļavās
govis mauj..
Skatos, kur mans eņģelis - uz palodzes nav,
uz sliekšņa nav, kur tas ir?
Meklēju un atrodu viņu guļam
kompostu kaudzē-
melnu, bez spārniem, bez acīm, nepareizu..
Diez, kas ar viņu pa šīm dienām
bija noticis?
Vai saule kļuva citāda?
Vai debesis mainīja savu ierasto nokrāsu?
Vai putni visi aizlidoja,
Vai pati pārtapu vircā?! (03.06.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2162
Kopā:6059992
|
|
|
|