|
|
 |
|
|
|
|
| | Sava princese | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir dzīvē maz vietas varoņdarbiem,
Toties daudz vietas muļķīgām idejām.
Viņš izdomāja pats sev princesi,
Un savu sirdi lika viņai pie kājām.
Protams jutās tā lepna un svarīga,
Tādam puisietim sajaucot prātu.
Tomēr viņa pa īstam to nemīlēja.
Vienkārši nemīlēja un tas arī viss.
Viņa tērauda pavadā turēja puisi,
Bet ne tuvāk par zināmu robežu.
Viņai nevajadzēja medni, kas kokā.
Pilnīgi pietika viņai ar zīli...
Līdz saprata viņš, ka gaidīt nav vērts,
Jau bija pagājis pārāk ilgs laiks.
Arī tad, ja to pagrieztu atpakaļ kāds,
Mēs vienalga vairs nebūtu tur.
Šai dzīvei jau vispār nav jēgas daudz,
Un pašā pamatā diemžēl ir skumjas.
Kaut neviens nav kritis no karnīzes,
Kaut neviens nav lidojis naktī,
Un neviens pat par zemisku nekļuva...
Naktī tālruņa zvans, tukša saruna...
Vienkārši nomira kārtējais eņģelis,
Un kaut kur debesīs izdzisa zvaigzne. (08.06.2011) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|