|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aizgulējies | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pie durvīm iezvanās vēja zvani,
Gaisā uzvirmo vaniļas saldums.
Šķiet mirklis vēl, un nolīs pār mani,
Viņas rūpīgi apslēptais maigums.
Šķiet mirklis vēl, un ieurbsies manī,
Caur skumjām priecīgais skatiens,
Un roka atkal pieskarsies viegli,
Viņas šķietami zīdainiem matiem.
Kaut vējš aiz durvīm turpina zvanīt,
Es jau nolaizu lūpas, kā skūpstam.
Bet zvani šie par sevi liek manīt,
Nu tos dzirdu kā pulksteni dūcam.
Es spiežu pogu un turpinu sapņot,
Lai pēc mirkļa jau kaislībā slīktu.
Un ciešā miegā, vien Morfejam smejot,
Mīļi apskauju spilvenu mīkstu.
(12.06.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
