|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aizgulējies | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pie durvīm iezvanās vēja zvani,
Gaisā uzvirmo vaniļas saldums.
Šķiet mirklis vēl, un nolīs pār mani,
Viņas rūpīgi apslēptais maigums.
Šķiet mirklis vēl, un ieurbsies manī,
Caur skumjām priecīgais skatiens,
Un roka atkal pieskarsies viegli,
Viņas šķietami zīdainiem matiem.
Kaut vējš aiz durvīm turpina zvanīt,
Es jau nolaizu lūpas, kā skūpstam.
Bet zvani šie par sevi liek manīt,
Nu tos dzirdu kā pulksteni dūcam.
Es spiežu pogu un turpinu sapņot,
Lai pēc mirkļa jau kaislībā slīktu.
Un ciešā miegā, vien Morfejam smejot,
Mīļi apskauju spilvenu mīkstu.
(12.06.2011) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2117
Kopā:6548639
|
| |
| |
|
Autori
