|
|
|
|
|
|
|
| | Piespiezdams ticēt | Autors - Miks Kapsis
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
14.06.2011.
Piespiezdams ticēt,
Ka nav kalnu, vien lejas,
Ar sarkanu marķieri
Sev velku smaidu uz sejas.
Parodija.
Nav jautrība lemta,
Vientuļas lēnās dejas;
Sāpes un ciešanas atnes
Manas sapņu fejas.
Agonija.
Pieradušam pie saldiem vārdiem,
Man cukurs lien ārā no ādas.
Visi banālie teikumi, salkanās frāzes-
Es no atmiņas izdzēšu tādas.
Sirds erozija.
Lai pie logiem maniem nostājas
Muļķi, kas rokās tur lāpas,
Es jūs apliešu spaiņiem salauztu dvēsļu,
Kas tik ilgi zem spilvena krātas.
Bēru melodija. (15.06.2011) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2277
Kopā:6060107
|
|
|
|