Un tikai tad, kad dvēsele jau pārdota, tu sāc apzināties Tās patieso vērtību...
Šeit, kur mājas kā akas, ar jumtiem uz leju,
Nav ne jausmas par sauli, kas mākoņos mājo.
Šeit, vistumšākos bēniņos, kaut kur zem spārēm,
Kur jau atkal, kā sikspārnis lidinās bailes,
Asus līkumus metot, pa aplinkus ceļiem,
Iet kāds vecticīgs ļautiņš, ar cirvi pār plecu.
Bet aiz viņa vēl citi, ar paceltiem cirvjiem.
Šeit kāds spēlmanis azartā kauliņus mētā,
It kā varītēm ciemos pie sātana prasās.
Tas kā ķīlu jau sevi un dvēseli licis,
Un uz mūžu ir likteņa likumu lauzis.
Liekas darīts ir viss, kas no viņa bij' prasīts,
Tomēr atkal un atkal tam pusdienās pasniedz
Revolveri, un šķērpelēs dauzītu stiklu.
Nu ar skumju un rūgtuma zīmogiem sejā,
Ne par velti viņš visus par stulbeņiem saukā.
Un tam nospļauties tagad uz viedokļiem citiem,
Tas pēc savas vien saprašanas nu dzīvo.
Bet starp, tumsā jo melni spīdošiem, visiem,
Tikai vienu, tik viņu var nosaukt par īstu,
Kas ar gaišzili mirdzošo tāli ir apburts.
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
Autori
Atvērt smaidiņus
